Citēšu šausmu stāstu no viena populāra izdevuma:
„Izrādās, ka sievietes krūtsgals ir pārklāts ar plānu ādas kārtiņu, kura viegli un ātri tiek bojāta, tiklīdz bērns sāk regulāri zīst. Tā rezultātā krūtsgalos parādās plīsumi, kuru rezultātā bieži vien rodas dziedzeru saslimšanas, ko dēvē par mastītu".
Kļūst baisi, izlasot ko tādu. Iznāk, ka, ja par krūtīm neparūpējas jau iepriekš, tad bērns noteikti tās sazīdīs līdz plīsumiem, un tur vairs nav tālu līdz infekciozajam mastītam. Ko tad lai dara?!
Mazliet pabiedējot mūs ar krūšu galu plīsumiem un mastītu, grāmatu autori topošajām māmiņām biezā slānī piedāvā veselu arsenālu ar metodēm, kā var padarīt krūtis par neievainojām. Tam grūti noticēt, bet to PATIEŠĀM piedāvā izdarīt ar krūtīm.
Nosauksim šo sadaļu par „kaitīgiem ieteikumiem", lai jums neienāktu prātā atkārtot to praksē.
Tātad:
Kaitīgais ieteikums Nr.1 – kārtīga higiēna.
„Piena dziedzerus" iesaka mazgāt katru dienu un noteikti ar ziepēm. Citēju: „ik reizi mazgājot krūtis, tās ir rūpīgi jāsaziepē, jānomazgā un jānoslauka ar raupju dvieli". Kāpēc ar ziepēm un kāpēc obligāti katru dienu – es nezinu. Kā joko mans vīrs: „lai tās spīdētu!" Starp citu, jaunajām māmiņām rekomendē nogriezt īsus nagus. Protams, lai nesaskrāpētu krūtis vai bērnu un, saprotams, lai brūcē neienestu infekciju. Jums ir skaists manikīrs? Tieciet no tā vaļā, lai garie nagi netraucētu zīdīšanai!
Kaitīgais ieteikums Nr.2 – krūtsgalu sagatavošana.
Šeit neskaitāmu rakstu autori ir vienisprātis: ar krūtsgaliem noteikti ir kaut kas jādara, lai āda uz tiem vairs nebūtu tik mīksta un maiga. Lūk, piemēram, tipisks ieteikums: „ar vienu roku aptvert krūti, un kārtīgi izberzēt krūtsgalu ar dvieli. Pēc 2 mēnešiem mīkstu dvieli var nomainīt pret raupju frotē dvieli. Grūtniecības beigu stadijā krūtsgalus var stiprināt arī ar ne pārāk stingru birsti". Godīgi sakot, es īsti nespēju iedomāties, kā krūtsgalu berzēšana ar „ne pārāk stingru birsti" var jūs sagatavot bērna zīdīšanai – jo mazulis neko tamlīdzīgu ar jūsu krūtīm nedarīt, nav viņam mutē saru.
Kaitīgais ieteikums Nr.3 – krūšu norūdīšana.
Tas - lai nerastos, kā jūs domājat kas? Pareizi, atkal mastīts. Receptes priecē ar savu daudzveidību: sākot ar gaisa vannām („no 25. nedēļas katru dienu atkailināt krūtis uz 10-15 minūtēm - 1-2 reizes dienā, bet no 30.nedēļas – 2-3 reizes dienā uz 20-30 minūtēm, apvienot gaisa vannu ar vingrošanu vai ikdienas mājas darbiem"), beidzot ar kontrasta dušām, ar pārmaiņus auksto un karsto ūdeni, un... krūtsgalu ierīvēšanu ar ledu. Laikam jau pēc šī visa krūtīm vairs ne no kā nav bail.
Kaitīgais ieteikums Nr.4 – par veļu.
Izrādās, ka „pareizi izvēlēts krūšturis garantē to, ka krūtis pēc zīdīšanas nenoslīdēs". Tas nu gan būtu jauki, ja skaistu un tvirtu krūšu garantija tā vienkārši gulētu uz veikala plaukta. Viss jau būtu labi, bet arī krūšturiem ir ticis. Autoritatīvi literatūras avoti apgalvo, ka krūšturis ir jāmaina katru dienu, un to mazgājot, ir ieteicams to vārīt. Bet krūštura bļodiņās ir jāievieto raupjas lupatiņas, lai tās berzētu krūtsgalus, un krūšu sagatavošana zīdīšanai neapstātos ne uz mirkli.
Un, lai motivētu uz tik spēcīgu gatavošanos, mūs aicina: „Galvenais, atcerieties, ka zīdīšana ar krūti ir viens no visdabiskākajiem un skaistākajiem sievietes pienākumiem!"
Nonākot pie šī optimistiskā apgalvojuma, gribas kaukt necilvēciskā balsī. Ja reiz šī ir tikai gatavošanās, kas ar krūtīm notiks pēc bērniņa piedzimšanas?! Norūdīti, tīri nomazgāti piena dziedzeri ar tulznainiem no rīvēšanas krūtsgaliem – vai patiešām tas ir ideāls, uz kuru būtu jātiecas katrai grūtniecei?